affirmans

1.

موجبmūǧib

nominalized act. part. wǧbs.o. affirming, answering positively
  1. Aver. MC Int. diff. II, 33, 182: et non fit sic propter affirmantem illam neque propter negantem illam

    Butt. 78, 18: ولا يصير كذلك من أجل أن موجبا أوجبه أو سالبا سلبه

  1. 1 Aver. MC Int.
2.

ثبّتṯabbata

v. ṯbtto prove
  1. Albu. Intro. JS 36, 1270: multi antiquorum philosoforum qui erant affirmantes significationes planetarum … confirmatione necessaria

    Lemay 32, 733: وكثير من المتفلسفين الأوَّلين الَّذين كانوا يُثَبِّتون دلالات النجوم … تثبيتًا واجبًا

  1. 1 s.v. yutabbiṯūna Albu. Intro. JS

الَّذين كانوا يُثَبِّتون دلالات النجوم – qui erant affirmantes significationes planetarumAlbu. Intro. JS 32 / 36

3.

متشدّدmutašaddad (+ )

impers. pass. part. šddtenaciously held
  1. Avic. An. vol. I 259, 88: Duorum autem quae possunt responderi, unum respondebimus affirmantes illud, et aliud dicemus quasi verisimile

    Rahm. 145, 13: وأما الجوابان الآخران الذان يمكن أن يجيب بهما مجيب أحدهما متشدد فيه والآخر مقارب فيه

  1. 1 s.v. affirmare Avic. An.

Submit Feedback

Your Name: (optional)
Your E-Mail: (optional)

Please specify the part of the lemma you wish to submit a contribution for:

Your feedback: