affirmans
موجبmūǧib
nominalized act. part. wǧb – s.o. affirming, answering positively-
Aver. MC Int. diff. II, 33, 182: et non fit sic propter affirmantem illam neque propter negantem illam
Butt. 78, 18: ولا يصير كذلك من أجل أن موجبا أوجبه أو سالبا سلبه
- 1 Aver. MC Int.
ثبّتṯabbata
v. ṯbt – to prove-
Albu. Intro. JS 36, 1270: multi antiquorum philosoforum qui erant affirmantes significationes planetarum … confirmatione necessaria
Lemay 32, 733: وكثير من المتفلسفين الأوَّلين الَّذين كانوا يُثَبِّتون دلالات النجوم … تثبيتًا واجبًا
- 1 s.v. yutabbiṯūna Albu. Intro. JS
الَّذين كانوا يُثَبِّتون دلالات النجوم – qui erant affirmantes significationes planetarumAlbu. Intro. JS 32 / 36
متشدّدmutašaddad (+ fī)
impers. pass. part. šdd – tenaciously held-
Avic. An. vol. I 259, 88: Duorum autem quae possunt responderi, unum respondebimus affirmantes illud, et aliud dicemus quasi verisimile
Rahm. 145, 13: وأما الجوابان الآخران الذان يمكن أن يجيب بهما مجيب أحدهما متشدد فيه والآخر مقارب فيه
- 1 s.v. affirmare Avic. An.